Netrūkst “laimes krekliņā” dzimušo!

Veikt darbības, kuru pamatā ir liels risks, cilvēki izvēlas ļoti dažādu iemeslu dēļ. Nereti, augsta riska uzņemšanās gluži vienkārši ir saistīta ar darba pienākumu veikšanu. Tomēr netrūkst arī tādu cilvēku, kas to dara tāpat vien - lai atpūstos un izbaudītu vēl nepiedzīvotas sajūtas.

Par vienu no pasaulē populārākajiem adrenalīna avotiem laika gaitā ir kļuvusi lēkšana ar izpletni. Un kopumā jāsaka, ka atrašanās lielā augstumā pati par sevi ikvienam uz dzīvi liek paraudzīties, burtiski un pārnestā nozīmē, no cita skatu punkta.

Tomēr šādas izklaides vai darba pienākumu pildīšana ne vienmēr norit pēc plāna. Bet netrūkst arī “laimes krekliņā” dzimušo, kas šādas ķibeles veiksmīgi pārdzīvo. Lūk, daži piemēri.

Gregs Stepltons: 2.4 km

51 gada vecumā, pieredzējušais izpletņlēcējs Gregs vēlējās vienkāršu lēcienu padarīt īpašu, tajā iekļaujot kādu papildelementu - lielu ASV karogu -, kas lēcienu padarītu vizuāli iespaidīgāku.

Veicot lēcienu no 2.4 kilometru augstuma viss noritēja pēc plāna, līdz brīdim, kad viena no viņa kājām sapinās trosēs un sākās nekontrolējams kritiens pretī zemei.

Abi atvērtie izpletņi, lai gan sapiņķērējušies, ievērojami samazināja kritiena ātrumu. Vēl jo vairāk, Gregs nozemējās tikko uzartā laukā un kā saka speciālisti - ļoti labā leņķī. Rezultāts? Sīkums! No vietas izsists pleca kauls un pāris nobrāzumi.

Emma Kerija: 4.2 km

20 gadu vecumā Austrāliete Emma izbaudīja brīvdienas Eiropā un to ietvarā vēlējas izlēkt ar izpletni virs Alpu kalniem.

Lēciens kopā ar instruktoru no gleznainas ainavas baudīšanas 4.2 kilometru augstumā ātri vien pārvērtās īstā murgā, kad Emma saprata, ka arī pēc izpletņa atvēršanas kritiena ātrums nesamazinās. Palūkojoties uz instruktoru viņa konstatēja, ka abu izpletņu troses ir aptinušās ap viņa kaklu, novedod viņu pie bezsamaņas un atstājot Emmu likteņa rokās.

Pēc smagā kritiena, kas izraisīja neskaitāmus, smagus lūzumus, Emma ilgu laiku pavadīja intensīvā rehabilitācijās procesā. Tomēr par spīti ārstu teiktajam, ka viņa nekad vairs nestaigās, Emma ir spējusi veiksmīgi atveseļoties un pat staigāt, par spīti tam, ka ķermeņa lejasdaļa ir palikusi gandrīz nejūtīga uz visiem laikiem.

Nikolas Alkemads: 5.6 km

Atšķirībā no iepriekš aprakstītājiem stāstiem, Nikolas lēcienu no liela augstuma neizdarīja ar vēlmi izbaudīt elpu aizraujošas sajūtas.

Otrā Pasaules kara laikā lidmašīna, kurā atradās arī viņš, atgriezās bāzē pēc veiksmīgas misija. Tomēr lidojumu pārtrauca uz lidmašīnu precīzi raidīti šāvieni, kas lika tai aizdegties un pakļāva kritienam. Pārējie karavīri paguva veiksmīgi izlēgt no krītošās lidmašīnas ar saviem izpletņiem, tomēr Nikolasa meklēto izpletni jau bija pārņemušas liesmas. Un tāpēc viņš izdarīja izvēli riskēt un lēkt bez izpletņa.

Vērts pieminēt, ka neilgu brīdi pēc tam, kad viņš pameta lidmašīna kabīni, tā gaisā uzsprāda, bet Nikolas brīvajā kritienā tuvojās zemei.

Pēc smagā kritiena viņš attapās guļam biezā sniegā, meža vidū, ar vien pāris nelielām traumām.