Atklāti par visu!
Fonā skanot norvēģu mūzikas mākslas klasiķa Edvarda Grīga skaņdarbam “Rīts” jeb ''Morning Mood'' ,daudziem iesākās parasts 16. jūlija rīts. Bet daži censoņi, kuri cēlušies līdz ar sauli, jau piecos no rīta devās vienā no gaidītākajiem braucieniem kopš 2020. gada marta melnās piektdienas - uz Jaunjelgavas otro LANu, kurš norisinājās Aizkrauklē, VilarGamer datorklubā.
COVID-19 ierobežojumu laikā tika aizvērts Goexanimo datorklubs, un šo divu gadu periodā ir uzaugusi paaudze, kura datorspēles nekad nav spēlējusi LAN. Tādēļ bija ļoti iepriecinoši dzirdēt, ka LiveTV organizatori, ar Robertu Vēveru priekšgalā, ir saņēmušies izveidot LANu, kur komandas uz ielūgumu bāzes tika aicinātas piedalīties turnīrā, lai spēkotos gan pret labākiem pretiniekiem, gan atrisinātu starppilsētu domstarpības kā īsti vīri, spēlējot Counter Strike.
Šis rīts bija īpašs, kā atvēru acis, uzreiz pieslēdzos LAN tiešraidei, lai pirmās stundas redzētu, cik ļoti atšķirsies kvalitāte un darbība strīmā no sajūtām uz vietas. Un redzētais pat patīkami pārsteidza - strīmā attēls bija labs, skaņa ciešama (dzirdēju, ka cilvēki sūdzas, ka komentētāji par skaļu, tomēr pats šo neizjutu), kā arī bija patīkami redzēt, ka nav tikai 3 kadri - ar komentētājiem, spēli, un grafiku - bet arī bija padomāts par kameru, kas rāda spēlētājus. Sīkums, bet patīkami!
Skatoties spēles, uzreiz jāpiemin kritika, kuru varēja viegli novērst. Laiks, kas bija atvēlēts, lai spēlētājs uzliktu savas perifērijas, ielādētu CFG, iekārtotos, iesildītos un izspēlētu BO3 (Best Of Three), bija 2 astronomiskās stundas... divas! Vēl nesenā vēsturē, liela turnīra laikā, 1 karte tika izspēlēta 1 stundā un 30 minūtēs, un tikmer organizētāji cerēja, ka viss paspēs ātri notikt lanā? Nu, tur gan jāmet akmentiņš viņu pagalmā. Kā piemēru varu minēt, ka vienai komandai vajadzēja 40 minūtes, lai tikai visu uzliktu un sagatavotos. Un jāpasaka liels paldies Counter Strike dieviem, ka bija 16-1, 16-1, 16-3 spēles, lai vismaz dienas sākums paietu raiti. Bet ar to mēs nebeidzam!
Turnīra tabulas tika izplānotas tā, ka viena zara puse spēlē līdz pusfinālam, un tad finālists gaida otra zara izspēli. Pačukstēšu priekša, cik ilgi aptuveni gaidīja Budget Coluant uz savu finālistu - 10 stundas! Spēlētājs Shadyi, kurš izbrauca no Kuldīgas 5:00, pēc izspēlētām 4 kartēm, varēja gaidīt 10 stundas, kamēr notika otra zara izspēles. Un tikmēr otra zara finālistu komanda - Garāža - kuru spēlei bija jāsākas 17:15, savu pirmo spēli uzsāka 19:30 un otro spēli ap 23:30, kamēr finālā devās iekšā ap 1:00. Līdz ar to, finālam beidzoties 3:00, bija cilvēki, kas nomodā pavadīja 20 stundas. Protams, protams, es pat negrasos apstrīdēt tos, kas teiktu, ka agrāk tas bija normāli, Goexanimo jau arī tā bija, un vispār esi priecīgs, ka bija LAN. Un visiem šiem apgalvojumiem es esmu gatavs piekrist ar vienu BET - citās vietās vienmēr bija iespēja doties mājup vai palikt un spēlēt citas datorspēles. Tādēļ arī lūgums citiem organizatoriem, kas veido LAN, un nevēlās tikt Sida dusmīgo domu uzplūdā, lūgums papētīt, kā citviet dara ar LANiem, un censties nepieļāut tādas kļūdas.
Ja mēs skatāmies no pieredzes viedokļa, tad man personīgi šis jau bija kārtējais LAN, kamēr manā komandā 2 spēlētāji bija uz BYOC (Bring Your Own Computer) LANu, un pārējiem šī bija debija. Pats personīgi redzēju, ka zēniem galvas strādā, ļoti operatīvi visi pieslēdzās klāt, CFG tika ielādēti un jau varēja sēdēt DM vai iesildīties citā veidā, kamēr gaidīja uz pirmajiem pretiniekiem. Jauzteic, ka ņemot vērā apstākļus, tika izdarīts vismaz tā, lai spēlētāji nevarētu redzēt, kas pretiniekiem notiek monitorā, bet dzirdēt gan varēja. Ņemot vērā loģistiku un telpas, tur citu risinājumu vienkārši nebūtu.
Ko gan varēja izdarīt savādāk, novietot komentētājus citur, jo kamēr nevari skatīties pretinieku monitorā, neriskējot zaudēt kādu zobu, izmantot katru mazāko iespēju uzvarēt vienmēr var. Un to, ka var dzirdēt, ka komentētāji piemin, kur notiek rotācija vai to, kas notiks, padarot spēli vieglāk spēlējamu. Un jāatceras, ka komentētājam nekad nav jābūt vienā telpā ar spēlētājiem, viņs var to darīt jebkur, kamēr vien ir savienojums ar spēli un mikrofons.
Pirmā spēle Garāžai bija pret Latvijas Counter Strike scēnā zināmiem smagsvariem, Coluant, un daudzi jau šo spēli sauca par īsto finālu(tas ir, līdz tika izsludināts Budget Coluant sastāvs), jo tikās divas ļoti spēcīgas komandas. Garāža tika pievienota turnīram vēlāk, citai komandai atsakot, un pēc nolikuma, spēles netika pārskatītas un samainītas. Pēc izspēlētās pirmās sērijas pret Coluant, kur bija vajadzīgas visas 3 kartes, lai noskaidrotu uzvarētāju, Garāžai bija aptuveni 20-30 minūtes, lai atvilktu elpu, dotos uz labierīcībām, un patrenētos, lai satiktu savus nākamos pretiniekus, pret kuriem jau laiks bija žēlīgāks. Viņiem tik 3 stundas bija jāgaida. Pusfinālā spēku samērs jau bija vienpusējāks, Garāžai svinot 2:0 uzvaru. Un tad jau fināls, kur viena puse 10 stundas nav spēlējusi, tikmēr otra 8 stundas nav atgājusi no datoriem. Par fināla rezultātu komentāru maz, tik fakts, ka tas beidzāsplkst. 3:00 naktī.
(Sids, Zhanis, Flairr, keni, Chr1stian)
Komentēšana….
Es jau 7 gadus pats komentēju Counter Strike, un ļoti cerēju, ka 7 gadu laikā būs mainījusies šī zemo līmeņu komentēšana un to, ka cilvēki būs izlasījuši manu twitlonger (Kāstošana Latvijā), lai nekas tāds, kas bija 2015. un 2016. gadā vairs neatkārtotos. Bet - oh boy was I wrong!
Sāksim ar to, ka divi komentētāji, Niks un Artis, ir mazpazīstami. Arti biju dzirdējis Goexanimo strīmos, un kopā komentējām Unicon turnīru 2021. gada augustā. Tikmēr Niks man bija nezināms, tāpat kā matemātikā X. Tiklīdz atvēru strīmu un ļāvu tam fonā skanēt, ļoti ātri sapratu, ka šis būs nevis augstas klases rādījums, kur abi čaļi ieliek sevi visu, bet gan dīvānā pirdēju variants, kur ir balsis, kas runā pa virsu tam, kas notiek. Beigu beigās bija vēl sliktāk. Sākot ar to, ka komentētāji lepojās ar zemo stundu skaitu spēlē, a la saka, ka neko par spēli nesaprot, paši neseko līdzi un nepārzin visu, un beidzot ar to, ka nerespektē komentēšanas kultūru un uzskata, ka runāšana pa virsu viens otram, bļaušana uz vienkāršiem killiem ir tieši tas, ko cilvēki vēlās dzirdēt.
Pats esmu strādājis komentējot dienā 12+ stundas, un pats apzinos, ka tas ir gan nogurdinoši, gan tas prasa augstas koncentrešanās spējas. Tādēļ arī saprotu, ka pa vidu tika ņemti spēlētāji, lai dotu komentētājiem atslodzi, bet man personīgi sāpēja tas brīdis, kad spēlētājs darbu darija labāk, nekā komentētājs. Bet nu labi, es pie sevis domāju, vismaz būs čaļi profesionāli, bet tas brīdis, kad man plkst. 23:00 iet garām viens no komentētājiem ar litrīgu alkohola pudeli, kura jau bija pusē, man sagrāva jebkādas ekspektācijas un cieņu pret minētajiem komentētājiem. Pēc pusfināla devos uz uzvarētāja interviju, cerēdams sagaidīt taktiskus jautājumus, vai vismaz kaut ko smieklīgu, bet tā vietā man bija blakus vīrs, kuram vajadzēja 10 sekundes, lai sakoptos un saņemtos uzdot jautājumus, kuri bija sliktāki par četrgadnieka kāpēcīša fāzi.
Pēc fināliem Garāžai jautājumi netika uzdoti, bija uzvarētāju intervija, bet man pat bail iedomāties, kas tur notika. Vienīgi, kas priecē, ka medaļa tika uzkārta kaklā pareizi. Kaut arī to rakstot tagad domāju, vai to maz var nepareizi izdarīt. Bet Aizkrauklē viss ir iespējams. Piemēram fakts, ka galvenais organizators, kura vārds konstanti pavīd preses relīzēs un kurš nāca runāties ar spēlētājiem, stāstija par nākotni un par to, ko sagaidīt, vienkārši pirms fināla notinās un man pat neizdevās viņam uzdot jautājumus par šo nākotni, lai ievietotu atskatā. Un kāpēc? Jo man, kā Garāžas komandas pārstāvim, bija jāsēž 8 stundas no vietas un jāspēlē bez pauzēm.
Dienas beigās ceru, ka šis atskats neiedragās pārliecību organizatoros, bet gan tieši pretēji - veicinās domāt par izaugsmi, uzlabojumiem, padomāt, kur atvēlēt budžetā vairāk vietas, lai viss sanāktu, kā tam būtu jābūt. Jo jāatceras, ka es esmu esporta gurmāns, un manās interesēs ir tikai esporta izaugsme Latvijā, un tas sevī arī ietver tiešraides, LANus, sadarbības u.c.
