Džekijs pavadīja trenējoties aptuveni 18 stundas dienā, bet līdz ar skolas pabeigšanu, viņš ātri vien atrada sev vietu kino industrijā.
Harizmātiskais un vienmēr pozitīvais cīņas mākslu pionieris, kura seju redzējis teju katrs, kurš kaut reizi ieslēdzis televīziju kopš divtūkstošā gada, kad ķīniešu aktierim izdevās sevi nostabilizēt kā regulāru seju uz Holivudas filmu plakātiem. Dzimis Honkongā, nabadzīgā ģimenē, Džekijs jau agrā bernībā izbaudīja pasaules pieredzi, kad viņa ģimene izlēma pārcelties uz Austrālijas galvaspilsētu, Kanberu. Prieki gan bija īsi, jo jau gadu vēlāk, mazais Chan Kong-sang, devās atpakaļ uz Honkongu, lai mācītos stingra režīma skolā, kur tika sagatavoti studenti priekš Jingxi, kas ir prestižākā Pekinas operas trupa. Tās akrobātiem jāprot austrumu cīņas mākslas, aktierspēle, dziedāšana, tāpēc no 7 līdz 17 gadu vecumam, Džekijs pavadīja trenējoties aptuveni 18 stundas dienā, bet līdz ar skolas pabeigšanu, viņš ātri vien atrada sev vietu kino industrijā kā kaskadieris. Reiz pat filmējies kopā ar leģendāro cīņu mākslas ikonu un aktieri - Bruce Lee.
Drīz pēc tam, kad iepriekšējais honkongiešu izcelsmes supervaronis devās mūžīgā meditācijā, filmu producenti sāka meklēt nākamo lielo zvaigzni, kurš varētu turpināt lielu atzinību guvušo filmu žanru. Darba galvenā prasība, prast sadot bietē ar stilu un attieksmi. Džekijs Čans jau bija paspējis sevi pierādīt kā izcilu kandidātu, pateicoties lieliskajam sniegumam masu lomās, tāpēc viņu pamanīja viens no tā laika neatkarīgajiem producentiem – Lo Wei, ar kuru kopā tapa arī Drunken Master, kuru daudzi uzskata par Čana veiksmīgāko jaunības filmu. Viņš tajā lieliski ievada jaunu virzienu asa sižeta filmās, padarot tās vairāk komiskas un piepildītas amizantiem atgadījumiem. Šāda pieeja bija tieši tā dvesma svaiga gaisa, kas bija vajadzīga pēc Bruce Lee nopietnās ēras, kā arī traģiskās aiziešanas.
Filmās izpildītie triki izskatās tik iespaidīgi, ka varētu šķist neīsti, tomēr Džekijs vienmēr lepojās ar to, ka izpilda pats savus trikus, ko arī pierāda viņa lauzto kaulu vēsture. Viņs pārzina Hapkido, Karate, Taekwondo, Judo, Karate, kā arī Kung Fu un vēl daudzus citus cīņas mākslas veidus. Viņš tos visus apvieno kopā, lai radītu absolūti unikālus kadrus, kuros Džekijs Čans izmanto visu, kas pa rokai, lai radošā veidā atskaldītu visus ļaunos. Tomēr neskatoties uz savām iespaidīgajām prasmēm, viņš vienmēr atgādina skatītājiem par to, ka kauties nav labi un to vērts darīt tikai tad, ja nav citas izvēles. Šo filozofiju var īpaši saskatīt viņa radītajā multiplikācijas filmā – Jackie Chan Adventures.
Multfilma ir par mūžīgo cīņu starp labo un ļauno. Džekijs kopā ar savu ģimeni dodas maģijas pārpilnos piedzīvojumus, lai atturētu ļaunumu no pasaules pārņemšanas. Viņu galvenais sensejs un Chi burvis, tēvocis vienmēr parūpējas par īsto burvestību atrašanu, jo kā jau vēsta viens no viņa slavenajiem teicieniem – lai uzvarētu maģiju, nepieciešama maģija. Tikmēr Džekijs un viņa sabiedrotie, ar vai bez burvju triku palīdzības, dodas ne mazāk svarīgākā uzdevumā – atrast un nogādāt drošībā apburtos artifaktus, pirms to paspēj izdarīt ļaunuma vadītie zaldāti. Džekijs Čans sācis rakstīt pats savus stāstus līdz ar aktiera karjeras uzsākšanu, tikmēr šobrīd jau ir kļuvis par pilna laika filmu režisoru. Jackie Chan Adventures ir ieskats aktiera iztēles pasaulē, un kā jau visas bērniem radītās filmas, tikpat ieteicama arī tā sauktajiem – pieaugušajiem.
Džekijs vienmēr rādījis bērnišķīgu tēlu, tāpēc arī viņa grāmata, kurā stāstīts par viņa dzīves gaitām, smago bērnību un pēkšņo slavu, saucās Never grow up, jebšu Nekad nepieaudz. Tur viņš pats atklāti stāsta par to, ka ir pateicīgs skolotājiem, kuri viņu audzinājuši strikti, jo tikai tā varējis kļūt par Džekiju Čanu, kuru pazīstam kā aktieri, kurš spējīgs izturēt prātam neaptveramu sāpju daudzumu kameras priekšā. Blakus šiem stāstiem gan atrodami arī drūmāki viņa dzīves atgadījumi.
Striktā audzināšana, fiziski sodi, vienmēr trūkstošais miegs, pārtika un atpūta desmit gadu garumā, tomēr pēc tā visa iznāca jaunietis, kurš vairāk par visu vēlējās likt cilvēkiem smieties un priecāties. Tvert dzīvi viegli, tādu kā tā nāk, lieki negremdējoties pagātnes likstās. Viņa radītais tēls iedvesmojis bērnus un pieaugušos visā pasaulē, tomēr aiz visiem slavas slāņiem slēpās dziļi traumēts un apjucis bērns, kurš bēg no savām problēmām caur darbaholismu. Tā rezultātā, mūžīgi pārgurušā pozitīvisma gara uzvedībā sāka parādīties arī nevaldāmu dusmu uzplaiksnījumi. Ar augstāk minētajām fiziskajām prasmēm, Džekijs nav cilvēks, kuru kāds varētu vēlēties redzēt pret sevi, dusmīgu esam.
Čans atzinis, ka krāpa savu sievu un pameta ārlaulībā dzimušo bērnu, kā arī reiz gadījies vienu no dēliem pārmest pāri istabai. Tas izklausās nepareizi un sadistiski, tomēr šeit jāsaprot tie apstākļi, kuros uzaudzis pats Džekijs. Slava, kombinācijā ar zemu pašnovērtējumu, var ātri vien kļūt par bīstamu komandu, jo iespējas saņemt maksas sapratni un mīlestību kļūst aizvien vilinošākas un vienkāršākas, kad dzīve tiek pavadīta darbā, nevis ģimenes lokā. Arī Džekija grāmatā daudz rakstīts par to, cik ļoti darbaholisms un bērnības traumas strādājušas gan pret, gan viņa labā vienlaikus.
Kad tā padomā, kurš gan no mums nav kādreiz dabūjis lielāku vai mazāku pērienu par sliktu uzvedību. Aprakstīdams savas darbības, Džekijs par to visu izsakās ar nožēlu, tomēr arī saglabā mūžīgi pozitīvo un vieglo garu. Viņš saprot, kāpēc rīkojies nesaskaņā ar sevi, kā arī saprot, ka tā ir tikai daļa no dzīves, kuru vēl neviens nav pamanījies nodzīvot bez kļūdām. Pēc nopietnāka tēla pieņemšanas, Čans atkal sācis atgriezties uz kino ekrāniem ar sev ierasto, bērnišķīgi nepiespiesto attieksmi. Tikai šoreiz daudz gudrāks un pieredzes bagātāks, kā arī paša režisētā kino.
Viņa interese par darbu otrpus kino kamerai aizsākās līdz ar aktiera karjeras sākumu. Līdz ar pirmajām nopietnajām lomām, Džekijs arī iesaistījās un palīdzēja filmu tapšanas procesā. Lai arī viņš nesaņēma praktiski nekāda veida izglītību skolas gados, ātri saprasdams savu aicinājumu, jaunais aktieris izlēma atdot sevi kino izzināšanai, pilnībā. Viņš nu jau piedalījies vairāk kā 150 filmu tapšanā, lielākajā daļā no tām, iesaistoties arī kā scenārija vai kaskadieru ainu režisors.
Par ieguldījumu kino pasaulē, Džekijs saņēmis ne vien kolēģu un fanu atzinību, bet arī Oskara balvu 2016. gadā, kuru piešķir par mūža ieguldījumu kino attīstībā. Atskatoties uz katru filmu individuāli, neviena no tām netika pat uzskatīta par pietiekoši kvalitatīvu, prestižās trofejas saņemšanai, tomēr tam ne vienmēr ir nozīme. Džekijs Čans uzsāka pilnībā jaunu virzienu kino industrijā, revolucionizējot cīņas ainas un to, cik dažādi tām var pieiet. Svarīgāk par visu iepriekšminēto, viņš arī ir vienmēr bijis gatavs likt ķīlā savu ķermeni, lai pats visiem pierādītu, ka Džekija idejas nav ne tuvu tik trakas, cik viņš pats.
Reiz pat Čanu notrieca helikopters, salaužot viņa ribas, plecu, kā arī izbīdot no vietas vaiga kaulu. Teorētiski, tas bija neiespējami, taču šis aktieris ir mainījis daudz uzskatus, gan ar savām traumām, gan mistisko spēju izvairīties no tām. Vēl bijis atgadījums, kad Police Story 3 pirmo kadru filmēšanas laikā, Džekijs aizmirsis palēkties, kā bijis plānots, tāpēc viņa kājas tika sadragātas starp divām mašīnām. Neskatoties uz šo drausmīgo ainu, aktieris spēja izkļūt sveikā cauri vien ar pāris sasitumiem.
Nav īsti skaidrs, kā tieši Džekijs Čans spējis izturēt visus triecienus, kurus saņēmis filmēšanas procesā. Skatoties MMA cīņas, bieži vien šķiet neiespējami, ka cīkstoņi spēj stāvēt kājās pēc saņemtajiem sitieniem, tomēr viņi to dara. Rūdījums, kuru nodrošināja drastiskā ķīniešu skola, padarīja Džekiju par supervaroni starp parastajiem ļaudīm. Kādu, kurš spēj izdarīt šķietami neiespējamo, turklāt tikmēr arī pasniedzot to, kā pat ļoti pieklājīgi apmaksātu mākslas formu.
Dzīves laikā paspējis nopelnīt pietiekoši, lai viņa šā brīža kopējā vērtība pārsniegtu jau 400 miljonus ASV dolāru, tikmēr kopējais apgrozījums filmām, kurās viņš ņēmis dalību – vairāk kā 5 miljardus ASV dolāru. Pats Džekijs gan uzskata, ka šis ir tikai viņa karjeras sākums un neviena no gūtajām traumām, netraucēšot viņam turpināt gan aktiera, gan režisora karjeru. Kino ir visa Džekija dzīve, tāpēc viņš tajā plāno atrasties pilnībā, līdz pat pēdējai izelpai.
