Talants un ātrums ne vienmēr ir noteicošie faktori F1...

F1 pasaules čempionāta titula iegūšana ir viens no augstākajiem sasniegumiem autosportā. Tomēr talants un ātrums ne vienmēr ir noteicošie faktori šajā cīņā - nereti, veiksmei, uzticamībai un laikam ir izšķiroša nozīme. Gadu gaitā daudzi izcili piloti ir bijuši tuvu uzvarai, bet nekad nav ieguvuši kāroto titulu. Lūk daži F1 piloti, kuri, neskatoties uz savu izcilību, nekad neieguva čempiona trofeju.

Stērlings Moss (Stirling Moss)

Bieži saukts par lielāko (sasniegumu ziņā) pilotu, kurš nekad neuzvarēja čempionātā, Stērlings Moss četras reizes finišēja kā vicečempions (1955-1958). Viņš bija pazīstams ar savu sportisko garu, pat aizstāvot konkurentu, kas noveda pie viņa paša diskvalifikācijas no sacīkstēm.

Viņš uzvarēja 16 sacīkstēs savā karjerā, bet neveiksme un tehniskas problēmas viņam maksāja čempionātu. Arī viņa lojalitāte britu komandām pār spēcīgākām vienībām ietekmēja viņa iespējas.

Žils Vilnēvs (Gilles Villeneuve)

Žils Vilnēvs bija Ferrari leģenda ar agresīvu un bezbailīgu braukšanas stilu. Tomēr viņa sešas uzvaras F1 neatspoguļo viņa patieso potenciālu. 1979. gada sezona viņu pietuvināja titulam, taču viņš palika otrais aiz komandas biedra Džodija Šektera (Jody Scheckter) dēļ komandas rīkojumiem. Diemžēl Vilnēva karjera beidzās traģiski ar nāvējošu avāriju 1982. gadā, pirms viņš varēja piepildīt savu čempiona sapni.

Karloss Reutemans (Carlos Reutemann)

Argentīnas pilots bija viena punkta attālumā no čempionāta uzvaras 1981. gadā. Braucot komandā Williams, Karloss Reutemans lielāko sezonas daļu atradās vadībā, bet pēdējā sacīkstē cieta neveiksmi. Noslēpumaina tehniska problēma un komandas atbalsta trūkums ļāva Nelsonam Pikē (Nelson Piquet) izcīnīt titulu. Viņš finišēja trešajā vai augstākā pozīcijā četrās sezonās, pierādot savu prasmi, bet veiksme nekad tā arī nebija viņa pusē.

Ronijs Petersons (Ronnie Peterson)

Viens no ātrākajiem 1970. gadu pilotiem, Ronijs Petersons bija pazīstams ar savu ātrumu un aizraujošo braukšanas stilu. Viņš finišēja otrā vietā 1978. gadā, braucot Lotus komandā, bet bija spiests atbalstīt komandas biedru Mario Andreti (Mario Andretti) komandas rīkojumu dēļ.

Rubenss Baričello (Rubens Barrichello)

Būdams Mihaela Šūmahera (Michael Schumacher) komandas biedrs Ferrari, Rubenss Baričello bieži bija spiests spēlēt otrā plāna lomu. Viņš uzvarēja 11 sacīkstēs un bija spēcīgs divās sezonās (2002 un 2004), taču viņam nekad netika dota iespēja izaicināt Šumaheru par titulu. Viņa karjera demonstrēja čempiona potenciālu, bet Ferrari stratēģija viņu ierobežoja.

Marks Vebers (Mark Webber)

Marks Vebers bija vistuvāk titulam 2010. gadā, vadot čempionātu sezonas beigās, pirms to zaudēja Sebastianam Vetelam (Sebastian Vettel). Neskatoties uz deviņām uzvarām un konsekventiem rezultātiem, Marks Vebers bieži bija otrais Red Bull stratēģijā. Neveiksmes, uzticamības problēmas un Vetela dominance viņam neļāva sasniegt F1 virsotni.