Viss ir iespējams!
Sportā bieži vien tiek pieņemts, ka lieliski spēlētāji kļūst par izciliem treneriem. Tomēr interesanti, ka daži no visu laiku veiksmīgākajiem un ietekmīgākajiem treneriem spēlētāja lomā bija viduvēji. Tas, ka viņiem pietrūka zvaigžņu talanta, neierobežoja viņu sporta mantojumu; tieši pretēji, tas palīdzēja viņiem attīstīt unikālu skatījumu un stratēģijas, pārvēršot viņus par ikoniskām personībām laukuma malā.
Žuzē Mourinju (futbols)
Žuzē Mourinju spēlētāja karjera bija visai pieticīga, nekad nepārsniedzot Portugāles otro līgu. Tomēr viņa analītiskais prāts un rūpīgā taktiskā sagatavošanās padarīja viņu par vienu no visvairāk godalgotajiem treneriem futbola vēsturē, izcīnot titulus Eiropas vadošajos klubos.
Fils Džeksons (basketbols)
Fils Džeksons bija NBA rezervists, kurš vidēji guva tikai nedaudz vairāk par sešiem punktiem spēlē. Tomēr viņa izpratne par komandas dinamiku apvienojumā ar novatoriskām psiholoģiskajām metodēm ļāva viņam kā trenerim izcīnīt 11 NBA čempionu titulus ar Čikāgas „Bulls” un Losandželosas „Lakers”, padarot viņu par basketbola trenera leģendu.
Arsēns Vengers (futbols)
Vengers profesionāli spēlēja galvenokārt zemākajās Francijas līgās. Viņa revolucionārā pieeja spēlētāju uzturam, treniņu metodēm un uzbrūkoša futbola filozofijai pārveidoja „Arsenal” un atstāja ilgstošu ietekmi uz globālo futbola treneru darbu.
Gregs Popovičs (basketbols)
Gregs Popovičs nekad nespēlēja NBA, piedzīvojot diezgan nemanāmu koledžas basketbolista karjeru. Tomēr viņa stingrā disciplīna, komandas prioritāte un izcilā stratēģiskā domāšana nodrošināja Sanantonio „Spurs” piecus NBA čempionu titulus, nostiprinot viņu kā ģeniālu treneri.
Sers Alekss Fērgusons (futbols)
Sers Alekss bija viduvējs spēlētājs Skotijā, bet kļuva par vienu no futbola izcilākajiem treneriem. Viņa līdera spējas, motivācijas prasmes un taktiskā daudzpusība nodrošināja Mančestras „United” līdz tam nepieredzētus panākumus Anglijā un Eiropā.
Šie stāsti parāda, kā viduvēji sportisti, kuriem piemīt pazemība, analītisks prāts un unikāls skatījums uz spēli, spēj no malas radīt sporta vēsturi, pierādot, ka izcili treneri ne vienmēr bijuši izcili spēlētāji – viņi vienkārši redz spēli no citas perspektīvas.
