Sportisti, kam izdevies sasniegt izcilību gan atlēta, gan trenera karjerā. Tajā skaitā ir arī latviešu basketbola meistara Kristapa Porziņģa treneris.

Sportā ierasts, ka par izcilākajiem treneriem kļūst lielākoties viduvēji spēlētaji. Lielākajā daļā gadījumu, viņiem pietrūka talanta vai fizisko dotumu, kas nepieciešami konkurējot augstākajā līmenī. Šie ir atlēti, kas izmantoja intelektu un darba spējas, kā savus galvenos ieročus. Viņi jau dzima, lai trenētu un mācītu, bet pirms tam vajadzēja izprast spēli pašiem, no spēlētāja skatpunkta. To var izdarīt tikai spēles laukumā.

Tikmēr ir arī tādi sportisti, kam izdevies sasniegt izcilību gan atlēta, gan trenera karjerā. Ir maz šādu eksemplāru, taču katrus desmit gadus parādās pa pārītim.  Spēlētāji, kuri pēc veiksmīgas profesionālā sportista karjeras noslēgšanas, prot palīdzēt jaunās paaudzes atlētiem, daloties savas karjeras laikā gūtajās zinībās un viltībās. Bieži vien viņu pārraudzībā ir spēlētāji, kas uzauga un trenējās, iedvesmojoties no sava tagadējā trenera. Tā arī ir ar šī stāsta pirmo varoni, kurš šobrīd audzina arī latviešu basketbola meistaru Kristapu Porziņģi.

Jason Kidd

Desmitkārtējs NBA visu Zvaigžņu spēles dalībnieks, divkārtējs olimpiskais čempions un viens no visu laiku labākajiem saspēles vadītājiem, kādu basketbols redzējis. Rezultatīvo piespēļu un pārtverto bumbu kategorijās, par viņu vairāk spējis paveikt tikai un vienīgi leģendārais John Stockton. Arī viņš pirms pāris gadiem iemēģināja roku trenera amatā, taču tas neizdevās. Tagad viņš ir viens no slavenākajiem antivakseriem ASV un pasaulē, apšaubot kovidnieka patieso riska līmeni.

Tikmēr Jason Kidd lieki laiku netērēja. Nomainot basketbola kedas pret glaunām kurpēm, viņš ātri vien atrada sev vietu trenera štābā. Sākotnēji, savā ziedu laiku klubā – Brooklyn Nets. Pēc vienas pozitīvas sezonas, viņu pārvilināja Milwaukee Bucks vienība. Pretstatā Brooklyn Nets, šeit darīšana ar gados jaunu kolektīvu. Viens no šiem spēlētājiem – Giannis Antetokounmpo. Tieši Jason Kidd pavadībā, toreiz jaunais grieķu brīnumbērns sāka spēlēt ar bumbu biežāk, paplašinot savu spēles spektru līdz tai dominancei, ko nu jau NBA čempions rāda šodien.

Carlo Ancelotti

Spēlētāja karjeras laikā, pievienojās Itālijas augstākās divīzijas klubam Roma. Līdz ar to, šī komanda spēja piecreiz, 6 gadu laikā izcīnīt Itālijas kausu. Starpā arī fināls Čempionu līgā. Tajā tika piedzīvots zaudējums, tomēr Carlo atgriezās ar AC Milan vienību, vien pāris gadus vēlāk, lai izcīnītu vienu no prestižākajiem tituliem futbola pasaulē, turklāt divreiz pēc kārtas. Šķiet, ka uzvaras seko Carlo it visur, kur viņš dodas. Turklāt izskatās, ka nu jau to pamanījuši visi futbola pasaules klubi un izlases.

Pēc tam, kad tika izcīnīts tituls Itālijas augstākajā divīzijā kopā ar AC Milan vienību, Ancelotti izlēma izbeigt spēlētāja karjeru, kamēr zenītā, lai nekavējoties uzsāktu jaunas gaitas galvenā trenera amatā, 1992. gadā. Pēc deviņiem gadiem, kas pavadīti trenējot dažādas mazākas komandas, Carlo Ancelotti beidzot nonāca atpakaļ mājās. Kopā ar AC Milan izcīnījis vismaz vienu trofeju ikgadu, ko pavadīja šajā klubā. Pēc astoņiem, laimīgi pavadītiem gadiem Milānā, Carlo devās tālāk, kopš tā laika trenējot lielākos pasaules klubus. Šobrīd viņam uzticēta Real Madrid vienība. Pienākums, ko izpelnās tikai respektablākie treneri futbola pasaulē.

Steve Nash

Otrā sezona galvenā trenera amatā, uzreiz sarežģīts uzdevums ar zvaigžņoto Brooklyn Nets sastāvu. Spēlētāju potenciāls ir bezlimita, tomēr līdz ar lielo spēku nāk psiholoģiska rakstura problēmas. Tas ir liels pārbaudījums tik jaunam trenerim, karjeras sākumā. Pirmajā sezonā lielisks starts, 72 spēlēs galvenā trenera amatā, izcīnītas 48 uzvaras, tikmēr uz pusi mazāk zaudējumi. Šāds rezultāts būtu lielisks, ja vien tam sekotu čempiona tituls, jo komanda ar tik augstas raudzes spēlētajiem, zemākus sasniegumus nepieņems.

Brooklyn Nets ir visi nepieciešamie atlēti, tāpēc arī no trenera tiek gaidīta tikai un vienīgi uzvara. Problēmas sākas, kad šādas pat ambīcijas un arsenāls, ir vēl vismaz ducim komandu iekš NBA. Otrā sezona iesākusies salīdzinoši veiksmīgi, un būs interesanti vērot kā viens no visu laiku sīkstākajiem un aizraujošākajiem spēlētājiem basketbola vēsturē, centīsies izcīnīt čempiona gredzenu kā treneris. Neskatoties uz lieliskajiem individuālajiem sasniegumiem, viņš to neuzspēja izdarīt 18 sezonu laikā, spēlētāja lomā.

Josep Guardiola

FC Barcelona kluba leģenda, kurš izcīnījis titulus kluba sastāvā gan kā spēlētājs, gan trenera lomā. Seši spānijas čempiona tituli, no tiem četri pēc kārtas, deviņdesmito gadu sākumā. Vispārzināms futbola ģēnijs, kurš līdz ar pirmo pieredzi trenera amatā, pārsteidza futbola pasauli ar elementāriem, taču uzvaru nesošiem risinājumiem. Agresīva, intensīva spēle aizsardzībā, apvienojumā ar milzu pacietību un mieru uzbrukumā. Apvienojot šķietami nesavienojamo, Pep spēj atrast perfekto harmoniju komandā un tās spēlē.

Plašāk zināms kā Pep Guardiola, šis spāņu futbola eksperts šobrīd vada Manchester City klubu, kas pēdējo gadu laikā spējuši spēlēt lielu lomu Anglijas, kā arī pasaules futbolā. Jau savā pirmajā sezonā trenera amatā, kad Barcelona deva iespēju trenēt savu B komandas sastāvu, Guardiola spēja šokēt ar saviem panākiem pietiekoši, lai kopš 2008. gada būtu strādājis vien ar 3 futbola klubiem. Taču kādus klubus –  Barcelona, Bayern Munich un Manchester City. Ja vēl pirmās divas, varētu teikt, ka ieņems titānu statusu futbola pasaulē, neakarīgi no trenera, tad Manchester City augšupeja sākās tikai ar 2008. gadu, un tieši Pep Guardiola spējis iesildīt komandai drošu vietu, starp pasaules grandiem.

Randy Carlyle

Spēlētaja gados pastiprināja komandu kā uzbrūkoša stila aizsargs. Guvis vismaz punktu katrā otrajā mačā, Randy prata palīdzēt komandai ar vārtu gūšanu, neskatoties uz to, ka galvenais pienākums, bija savu vārtu drošības sargāšana. Šādi uzbrukuma rādītāji aizsargiem ir rets sasniegums. Interesanti, ka Sandim Ozoliņam, uzbrukuma statistika iekš NHL, bijusi pat vēl labāka. Tomēr tā kā viņš vēl tikai iesilda savu trenera karjeru, šoreiz rakstu par Randy Carlyle. Turklāt viņš spēlēja laikā, kad ķiveres nebija obligātas, kas padara visus sasniegumus iespaidīgākus.

1993. gadā, kad Randy izlēma pakārt slidas uz nagliņas, viņš uzsāka savas trenera gaitas. Sākotnēji tai pat klubā, kur bija spēlējis pēdējos 10 gadus – Winnipeg Jets, trenera asistenta lomā. Pēc pavadītiem 12 gadiem, trenējot jauniešus un asistējot pieredzējušākus ekspertus, Randy beidzot izpelnījās pirmo trenera amatu NHL, tolaik vēl Anaheim Mighty Ducks komandas sastāvā. Bija nepieciešamas vien divas sezonas un viena komandas nosaukuma maiņa, uz Anaheim Ducks, lai izcīnītu pirmo Stenlija kausu šī hokeja kluba pastāvēšanas vēsturē. Randy palika Anaheimā vēl līdz 2011. gadam, un kopš tā laika nav spējis nostabilizēties nevienā komandā, tāpēc pandēmijas laikā izlēmis ieturēt pauzi.